Hepsor un Tolaram par 100 miljoniem būvē jaunu dzīvojamo rajonu Tallinas ziemeļos

Hepsor un Tolaram Group investē 100 miljonus eiro bijušās Baltijas Manufaktūras kompleksa teritorijas attīstībā, kā rezultātā taps plašs jauns dzīvojamais rajons ar modernām tirdzniecības telpām un 550 dzīvokļiem, kas izveidos jaunu karsto punktu Tallinas ziemeļdaļā. Arhitektūras konkursā uzvarēja Molumba un Kadarik Tüür Arhitektid.

Arhitektūras konkursā, kas tika organizēts saskaņā ar Igaunijas Arhitektu savienības statūtiem, piedalījās pieci biroji. Papildus abu attīstītāju pārstāvjiem, piecu locekļu žūrijā bija arī Olivers Alvers no Tallinas Pilsētas plānošanas padomes un Ralfs Lõoke un Terje Ongs no Igaunijas Arhitektu asociācijas. Konkursa nosacījumi ļāva izvēlēties divus uzvarējušos darbus, nevis vienu, un žūrija nolēma izmantot šo iespēju.

Kamēr arhitektūras birojs Molumba ar savu darbu “Tetris” vinnēja konkursa daļu par jaunbūves Manufaktuuri ielā 7 un visa kvartāla loģistikas projektēšanu, Kadarik Tüür arhitektu darbs “Sitsi Niit” bija labākais iespaidīgas rūpnīcas ēkas Manufaktuuri ielā 5 rekonstrukcijā, saglabājot lielāko daļu ēkas vēsturiskā izskata.

Kā pastāstīja Hepsor valdes loceklis Henri Laks, jaunā Manufaktūras kvartāla mērķis ir radīt daudzfunkcionālu vidi, tā saukto pilsētu pilsētā, kurā apvienotos gan jaunais, gan vecais, kā arī komerciālās un dzīvojamās funkcijas. Svarīga loma būs arī kultūrai un izklaidei, kā arī pilsētas parku apstādījumiem, papildus tiks izveidots jauns bērnudārzs. “Mērķis ir radīt nozīmīgu karsto punktu apkārtnes iedzīvotājiem, kā arī visai Tallinai,” sacīja Laks.

“Papildus jaunu ēku celtniecībai pirmajā posmā rekonstruēsim milzīgo sarkano ķieģeļu ražošanas ēku, kas pārtaps par dzīvojamām un komerciālām telpām,” skaidroja Laks, pēc kura teiktā Hepsor, kas Tallinā nodibināja pirmos videi draudzīgos birojus, vēlas ieviest zaļu domāšanu arī attīstot dzīvokļus Manufaktūras kvartālā.

AS Tolaram Investments valdes loceklis Tarvo Teders sacīja, ka Baltijas manufaktūras attīstība tika plānota jau kādu laiku. “Kopā ar Hepsor mēs esam sasnieguši posmu, kurā ir pabeigts jaunā vērienīgā dzīvojamā rajona arhitektūras konkurss, un būvniecība var sākties nākamā gada vasarā,” sacīja Teders, kurš apliecina, ka pašreizējā posmā attīstītāji iegulda gandrīz 100 miljonus eiro.

Sadarbība starp Hepsor un Tolaram Group sākās ar Sitsi Õunaaia rajona attīstību, kas bija pirmais Manufaktūras kvartāla attīstības posms. Projekta ietvaros tika izbūvēti 269 dzīvokļi, no kuriem gandrīz puse tika inovatīvi pārdota LHV pensiju fondiem. Jaunais dzīvojamais rajons ir Manufaktūras kvartāla attīstības otrais posms.

Divu uzņēmumu sadarbības rezultātā, kopējais dzīvojamo un komerciālo telpu apjoms, ko paredzēts izbūvēt Manufaktūras kvartālā, ir 70 000 kvadrātmetru, no kuriem 6000 kvadrātmetru ir biznesa un biroju telpas. Dzīvojamajos rajonos tiks uzbūvēti 550 dzīvokļi ar 750 stāvvietām. Nākamajā posmā izstrādātāji plāno būvēt augstceltni kvartālā, saskaņā ar detālplānojumu, kura arhitektoniskā daļa norisināsies atsevišķi.

Hepsor ir viens no vadošajiem Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājiem, kurš Tallinā ir uzbūvējis ne tikai lielu daudzumu dzīvojamo ēku, bet arī Igaunijas pirmās zaļās domāšanas biroju ēkas.

Baltijas Manufaktūras vēsture

1898. gadā imperators Nikolajs II apstiprināja sabiedrības ar ierobežotu atbildību Baltijas Manufaktūra kokvilnas vērpšanas un adīšanas fabrikas statūtus.
Rūpnīcas celtniecībai uzņēmums iegādājās zemes gabalu Tallinā starp Telliskopli ceļu un jūru, un tās galvenās ēkas celtniecība tika pabeigta 1900. gada martā.
Līdz 1905. gadam kokvilnas rūpnīcā bija nodarbināti aptuveni 1400 darbinieki jeb gandrīz desmitā daļa no visiem Tallinas rūpniecības nozares darbiniekiem.
Līdz 1924. gadam rūpnīcā bija 2000 strādnieki, un papildus audumam tika izgatavotas arī dažādas dzijas un vate.
Ražošanas sasniedza maksimumu starp diviem pasaules kariem 1928. – 1929. gados.
1940. gadā rūpnīca tika nacionalizēta; 1941. gada augustā rūpnīca nodega kara virpulī.
Restaurācijas darbi sākās 1945. gadā, un nākamā gada laikā atkal tika saražota pirmā tonna izstrādājumu.
Rūpnīca darbojās kā valsts akciju sabiedrība, līdz Igaunija atguva neatkarību.
Deviņdesmitajos gados rūpnīca nonāca Singapūras tekstilrūpniecības uzņēmuma īpašumā, un jau vairākus gadus tajā nekas netika ražots.