Riska vadība

Risku vadība ir koncerna stratēģiskās plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesa sastāvdaļa. Uzņēmējdarbības specifikas dēļ koncerns ir pakļauts dažādiem riskiem, tostarp uzņēmējdarbības un finanšu riskiem. Šādu risku īstenošanās var būtiski negatīvi ietekmēt koncerna uzņēmējdarbību, finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus un nākotnes perspektīvas. Koncerna risku vadības procesa pamatā ir pieņēmums, ka koncerna panākumi ir atkarīgi no pastāvīga risku monitoringa, precīza novērtējuma un efektīvas risku pārvaldības. Risku vadības procesa uzraudzību veic koncerna vadība.

Stratēģiskais risks

Koncerna stratēģiskais risks ir risks, kas var būtiski ietekmēt uzņēmējdarbības stratēģiju īstenošanu un koncerna spēju sasniegt savus mērķus. Šādus riskus ietekmē politiskās vides un tirgus pieprasījuma izmaiņas, kā arī mikroekonomiskās norises. Lai gan riski var negatīvi ietekmēt koncerna uzņēmējdarbību, tie var arī radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Koncerns rūpīgi izvēlas jaunus attīstības projektus un seko tirgus tendencēm, lai būtisku izmaiņu gadījumā pielāgotu savu stratēģiju.

Tirgus risks 

Tirgus risks ir risks, kas ir saistīts ar izmaiņām tirgos, ar kuriem ir saskaras koncerns. Galvenie tirgus riski ir cenu risks un procentu likmju risks. Koncerns ir pakļauts cenu riskam, ko rada koncerna nekustamā īpašuma attīstības projektu tirgus vērtības samazināšanās vai cenu pieaugums ražošanas resursu cenu kāpuma dēļ. Koncerns nevar garantēt, ka nākotnē tas spēs pārdot projektus par cenu, kas ir līdzvērtīga vai lielāka par šo attīstības projektu paredzamo tirgus vērtību. Ja koncernam radīsies grūtības pārdot projektus par biznesa plānos paredzētajām cenām, tas var negatīvi ietekmēt koncerna uzņēmējdarbību, finansiālo stāvokli, perspektīvas un rezultātus, kā arī stratēģijas īstenošanu. Lai mazinātu tirgus risku, koncerna vadība, pieņemot lēmumus attiecībā uz attīstību, pastāvīgi seko tirgus izmaiņām un tirgus situācijai. 

Koncerna ienākumus un naudas plūsmu ietekmē procentu likmju izmaiņas. Koncerns aktīvi izmanto ārējos un iekšējos resursus, lai finansētu savus nekustamā īpašuma attīstības projektus Igaunijā, Latvijā un Kanādā. Projekta ārējo finansējumu veido banku aizdevumi vai mazākumdalībnieku piešķirtie investīciju aizdevumi, kas tiek izsniegti euro valūtā. 

Investoru aizdevumu procentu likmes parasti ir fiksētas, t. i., procentu likmes nav mainīgas (nav atkarīgas, piemēram, no Euribor). 

Koncerna ņemtajiem banku aizdevumiem ir mainīgas procentu likmes (saistītas ar Euribor). Banku aizdevuma līgumi ir noslēgti ar noteikumu, ka negatīva Euribor likme tiek uzskatīta par nulli, kas nozīmē, ka negatīva Euribor gadījumā Euribor ir vienāds ar nulli un šādu aizdevumu bankas pievienotās likmes nesamazinās. Vadība pastāvīgi uzrauga koncerna pakļautību procentu likmju riskam, kas galvenokārt izriet no banku aizdevumiem ar mainīgu procentu likmi, kas saistīti ar Euribor izmaiņām. Vairākos banku aizdevumu līgumos ir noteikts, ka par neizmantoto kredīta atlikumu jāmaksā saistību maksa. Saistību maksa ir atkarīga no neizmantotās aizņēmuma summas, kas tieši ietekmē koncerna reālo procentu likmi. 

Kredītrisks

Kredītrisks ir risks, ka pretējā puse nespēs izpildīt savas saistības pret koncernu, ko tā uzņēmusies uz finanšu instrumenta vai klienta līguma pamata, kā rezultātā radīsies finanšu zaudējumi. Koncerns ir pakļauts kredītriskam, ieskaitot debitoru parādus saistībā ar īpašumu nomu un finansēšanas darbībām, piemēram, bankas noguldījumiem un citiem finanšu instrumentiem.

Lai samazinātu kredītrisku, koncerns veic darījumus tikai ar kredītspējīgiem darījuma partneriem un nogulda līdzekļus atzītās bankās Igaunijā, Latvijā un Kanādā. Lai novērtētu savus galvenos darījuma partnerus, koncerns balstās uz publiski pieejamo finanšu informāciju un savu līdzšinējo pieredzi. 

Koncerns darbojas nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā, un, pārdodot nekustamos īpašumus, koncerns ar pircējiem slēdz notariāli apliecinātus līgumus. Tā kā lielākā daļa darījumu ir nodrošināti vai nu ar naudu, kas noguldīta notāra darījumu kontā, vai ar bankas aizdevumu, koncerns nav pakļauts būtiskiem kredītriskiem, kas izriet no debitoru parādiem.

Likviditātes risks

Koncerna likviditāte raksturo koncerna spēju savlaicīgi izpildīt savas saistības pret kreditoriem. Rūpīga likviditātes un refinansēšanas risku pārvaldība palīdz nodrošināt finansējuma nepārtrauktu pieejamību. Ņemot vērā koncerna darbības specifiku, koncerns aktīvi izmanto ārējos un iekšējos resursus, lai nodrošinātu kapitāla vajadzību apmierināšanai nepieciešamo resursu esamību. 

Koncerns pārvalda likviditātes risku, pastāvīgi uzraugot prognozētās un faktiskās naudas plūsmas un pieskaņojot tām finanšu aktīvu un 
saistību izpildes termiņus. Likviditātes risks tiek mazināts, uzraugot likviditātes stāvokli, pastāvīgi analizējot dažādas finansēšanas iespējas un rīkojot pārrunas ar finansētājiem visā finansēšanas periodā.

Kapitāla risks

Koncerna kapitāla riska pārvaldības mērķis ir nodrošināt optimālāko kapitāla struktūru, lai sekmētu koncerna uzņēmējdarbības ilgtspēju un nodrošinātu tās atbilstību akcionāru interesēm. Koncerns savas darbības finansēšanai izmanto gan aizņemto, gan pašu kapitālu. 

Koncerns par kapitālu uzskata aizņemto un visu pašu kapitālu. Lai uzraudzītu kapitāla stāvokli, koncerns izmanto aizņemtā un pašu kapitāla attiecību, ko aprēķina kā neto parādsaistību attiecību pret kopējo kapitālu. Tāpat koncerns uzrauga pašu kapitāla un bilances kopsummas attiecību. 

Valūtu risks 

Koncerna darbība galvenokārt tiek veikta uzņēmējdarbības vides vietējā valūtā, proti, Igaunijā un Latvijā – euro(EUR), bet Kanādā – Kanādas dolāros (CAD). Koncerna ārvalstu valūtas risks ir saistīts ar Kanādas meitas sabiedrības uzskaites valūtas konvertāciju koncerna uzskaites un atskaites valūtā. Lai mazinātu valūtu riskus, koncerns slēdz pēc iespējas vairāk ārvalstu līgumus euro valūtā, tāpat lielākā daļa koncerna iekšējo darījumu tiek veikti euro valūtā. Uzņēmējdarbības apjomu pieaugums Kanādā palielina koncerna pakļautību valūtu riskiem. Koncerns nav pakļauts ievērojamam valūtu riskam, tāpēc koncerns neizmanto īpašus instrumentus valūtu riska mazināšanai.

Ģeopolitiskais risks

Krievijas militārais uzbrukums Ukrainas neatkarībai un teritoriālajai integritātei, kas sākās 2022. gada 24. februārī, ietekmē uzņēmumus visā pasaulē, un pašreizējā militārā konflikta ilgums, ietekme un iznākums joprojām nav skaidrs. Sākotnējās kara ietekmes ir daļēji mazinājušās – jaunu piegādes ķēžu izveides rezultātā ir stabilizējušās izejvielu cenas, arī enerģijas cenas un inflācija atgriežas iepriekšējā līmenī, taču kā negatīvā ietekme ir minama ekonomikas izaugsmes palēnināšanās. Lai gan ekonomiskā vide stabilizējas, tomēr joprojām pastāv militāra konflikta eskalācijas risks, kura īstenošanās varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma uzņēmējdarbību.